1. Ķīmiskās īpašības: metilbenzoāts ir samērā stabils, bet tas tiek hidrolizēts, lai radītu benzoskābi un metanolu, kad tas tiek sildīts kaustisko sārmu klātbūtnē. Sildot noslēgtā mēģenē 380–400 ° C temperatūrā 380–400 ° C, nav jāmainās 8 stundas. Pirolizējot uz karstā metāla sieta, veidojas benzols, bifenils, metilfenilbenzoāts utt. Hidrogenēšana pie 10MPA un 350 ° C rada toluolu. Metilbenzoātam tiek veikta pāresterifikācijas reakcija ar primārajiem spirtiem sārmu metālu etanolāta klātbūtnē. Piemēram, 94% no reakcijas ar etanolu istabas temperatūrā kļūst par etilbenzoātu; 84% no reakcijas ar propanolu kļūst par propilbenzoātu. Ar izopropanolu nav pāresterifikācijas reakcijas. Benzilspirta esteris un etilēnglikols izmanto hloroformu kā šķīdinātāju, un, kad refluksam pievieno nelielu daudzumu kālija karbonāta, tiek iegūts etilēnglikola benzoāts un neliels daudzums etilēnglikola benzhidrola estera. Metilbenzoāts un glicerīns kā šķīdinātāju izmanto piridīnu. Sildot nātrija metoksīda klātbūtnē, var veikt arī pāresterifikāciju, lai iegūtu glicerīna benzoātu.
2. Metilbenzilspirts tiek nitrēts ar slāpekļskābi (relatīvais blīvums 1,517) istabas temperatūrā, lai iegūtu metil-3-nitrobenzoātu un metil 4-nitrobenzoātu proporcijā 2: 1. Izmantojot torija oksīdu kā katalizatoru, tas reaģē ar amonjaku pie 450–480 ° C, lai iegūtu benzonitrilu. Sildiet ar fosfora pentahlorīdu līdz 160-180 ° C, lai iegūtu benzoilhlorīdu.
3. Metilbenzoāts veido kristālisku molekulāro savienojumu ar alumīnija trihlorīdu un alvas hlorīdu un veido pārslveida kristālisku savienojumu ar fosforskābi.
4. Stabilitāte un stabilitāte
5. Nesaderīgi materiāli, spēcīgi oksidētāji, spēcīgi sārmi
6. Polimerizācijas draudi, nav polimerizācijas
