1. Ķīmiskās īpašības: metilbenzoāts ir relatīvi stabils, bet tas tiek hidrolizēts, veidojot benzoskābi un metanolu, karsējot kaustiskā sārma klātbūtnē. Karsējot noslēgtā mēģenē 380-400°C 8 stundas, izmaiņas nemainās. Pirolizējoties uz karstā metāla sieta, veidojas benzols, bifenils, metilfenilbenzoāts u.c. Hidrogenēšana pie 10 MPa un 350 ° C rada toluolu. Metilbenzoāts tiek pakļauts pāresterifikācijas reakcijai ar primārajiem spirtiem sārmu metālu etanolāta klātbūtnē. Piemēram, 94% reakcijas ar etanolu istabas temperatūrā kļūst par etilbenzoātu; 84% reakcijas ar propanolu kļūst par propilbenzoātu. Ar izopropanolu pāresterifikācijas reakcija nenotiek. Benzilspirta esteris un etilēnglikols izmanto hloroformu kā šķīdinātāju, un, pievienojot nelielu daudzumu kālija karbonāta uz atteci, tiek iegūts etilēnglikola benzoāts un neliels daudzums etilēnglikola benzhidrolestera. Metilbenzoāts un glicerīns kā šķīdinātāju izmanto piridīnu. Sildot nātrija metoksīda klātbūtnē, var veikt arī pāresterificēšanu, lai iegūtu glicerīna benzoātu.
2. Metilbenzilspirtu istabas temperatūrā nitrē ar slāpekļskābi (relatīvais blīvums 1,517), lai iegūtu metil-3-nitrobenzoātu un metil-4-nitrobenzoātu attiecībā 2:1. Izmantojot torija oksīdu kā katalizatoru, tas reaģē ar amonjaku 450–480 °C temperatūrā, veidojot benzonitrilu. Karsē ar fosfora pentahlorīdu līdz 160-180°C, lai iegūtu benzoilhlorīdu.
3. Metilbenzoāts ar alumīnija trihlorīdu un alvas hlorīdu veido kristālisku molekulāru savienojumu, bet ar fosforskābi veido pārslveida kristālisku savienojumu.
4. Stabilitāte un stabilitāte
5. Nesaderīgi materiāli, spēcīgi oksidētāji, spēcīgi sārmi
6. Polimerizācijas draudi, nav polimerizācijas
